Gunta Bāliņa
Grūti vārdos izteikt šo sajūtu, kad tu beidzot lēni izslīdi no kulisēm un it kā saplūsti ar mūzikas skaņām, kas pakļauj visu savai varai. Žilbinošie prožektoru stari ne uz brīdi neizlaiž tevi no saviem apkampieniem. Kaut kur lejā ir orķestris, bet aiz tā – tu to neredzi, bet sajūti ar visu savu būtni – gaidās sastingusi skatītāju zāle. Ilgi gaidītie, grūtie, satraukuma pilnie mirkļi…
Par tradīciju izveidojies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas gadskārtējais audzēkņu atskaites/izlaiduma koncerts, kas notika šā gada 24. maijā atvijas Nacionālās operas un baleta Lielajā zālē. Šogad baletskolu absolvēja Laila Kristiāna Rēze, Marija Kostičeva, Diāna Tīsa, Anna Karimova, Elizaveta Vovka (ped. Regīna Kaupuža), Kārlis Cīrulis un Valērijs Bušujevs (ped. Marians Butkēvičs), sniedzot iespēju izvērtēt viņu ilgajos mācību gados iegūtās zināšanas un māksliniecisko sagatavotību. Jāatzīmē abu pedagogu pārdomāto izvēli parādīt savus audzēkņu gan klasiskā baleta repertuāra priekšnesumos (variācijas un pas de deux), gan laikmetīgajā dejā.
Baletskolas pārskata koncertu ievadīja Grand pas no Ludviga Minkusa baleta „Pahita” (Mariusa Petipā horeogrāfija, Regīnas Kaupužas, Ritas Harlapas, Diānas Mancevičas un Iļjas Vlasenko iestudējums). Priecēja iespēja redzēt vienkopus visu klašu un kursu audzēkņus. Jāuzteic jaunāko klašu audzēkņu sniegums polonēzē un mazurkā, kas izcēlās ar īpašu svinīgumu, izturētu un izkoptu dejas stilu un manieri. Klasiskais Grand pas no Ludviga Minkusa baleta „Pahita” ir sava veida klasiskās dejas eksāmens, kas prasa no izpildītājiem prasmi nevainojami pārvaldīt klasiskās dejas tehniku (tai skaitā griežot 32 fouettes) un stila izjūtu. Galvenajā lomā redzējām izlaiduma klases audzēkni Lailu Kristiānu Rēzi – dejotāju ar skaistām ķermeņa līnijām, vieglu soli un līdzsvarotu tehnisko izpildījumu. Atzinīgu vērtējumu pelnījis LNOB solists Artūrs Skuteļskis, kurš bija uzmanīgs, manierēs elegants un visādā ziņā uzticams partneris. Koncerta trešajā daļā skatītāju simpātijas izpelnījās Agra Daņiļeviča horeogrāfija miniatūrai „Akcents uz 4”( “The Weekend” mūzika) Lailas Kristiānas Rēzes un Rūdolfa Daņiļeviča sniegumā, kurā bija daudz interesantu, sarežģītu un oriģinālu kustību sasaistes, kā arī daudz vidējo un augsto cēlienu.
Koncerta otro daļu ievadīja pedagoģes Diānas Mancevičas un komponista Dmitrija Šostakoviča miniatūra „Varavīksne” (L. Tuntinas horeogrāfija), kuru izpildīja 2. klases audzēknes. Sniegums vecumam un iegūto prasmju līmenim atbilstošs. Korektas kustību kombinācijas, kas ļāva novērtēt gan audzēkņu sniegumu, gan pedagoga profesionalitāti. Kā īpašu un spilgtu, gribētos izcelt 1. kursa audzēknes Emmas Lagūnas ekspresīvo sniegumu laikmetīgās dejas miniatūrā „Silencio” (Aleksandras Astreinas horeogrāfija un Pētera Vaska mūzika) un 5. klases audzēknes Kristas Štrausas emocionālo dejojumu miniatūrā „Izstumtā” (Dmitrija Gaitjukeviča horeogrāfija un A. Dergačova mūzika). Ādolfa Adāna klasisko pas de deux no baleta „Korsārs” dejoja 1. kursa audzēkne Justīna Teličena un izlaiduma kursa audzēknis Kārlis Cīrulis. Justīna Teličena ir viena no tām audzēknēm, kas pratusi pievērst uzmanību un palikt atmiņā ne tikai ar personības starojumu, bet arī ar sev piemītošo apņēmību uzveikt visas dejas grūtības, tomēr variācijas vidusdaļa izrādījās diezgan „ciets rieksts” (dubultās pirouettes + tours (diemžēl tā īsti nevarēja saprast vai nu a la seconde vai nu kāja priekšā!!!) ar noslēdzošo dubulto fouettes). Iespējams, ka kļūmes bija saistītas ar pārāk sarežģīto, tehniski grūto kustību salikumu. Dejiski „gatavu”, atraisītu un simpātisku iespaidu atstāja Kārlis Cīrulis. Verga dejojumā viņš apliecināja teicamu tehnisko sniegumu, priecējot ar skaistām un stabilām pirouettes, grand pas assembles en tournant, saut de basque un citām tehniski sarežģītām kustībām. Mazliet nepārdomāti un neveikli izskatījās variācijas beigu daļas lēcieni pa apli. Koncerta noslēgumā viegli un azartiski tika izdejots komponista Žaka Brela un horeogrāfa Bena van Kavenberga solo „Les Bourjeois”. Divos dažādos stila priekšnesumos redzējām arī izlaiduma klases audzēkni Diānu Tīsu un LNOB baleta mākslinieku Germanu Ševčenko. Šoreiz mazāk pārliecināja Diānas Tīsas un Germana Ševčenko sniegums pas de deux no Čezares Punji baleta „Venēcijas karnevāls” (Mariusa Petipā horeogrāfija). Lai arī kopējais dejojuma iespaids bija visai tīkams, tomēr abu izpildītāju sniegumam pietrūka tās atbrīvotības, „rotaļīgi koķetīgās” nianses un smalkuma, ko prasa šis klasiskais pas de deux. Savukārt laikmetīgās dejas duetā „Adagio” ( Antonio Vivaldi mūzika, Kasjana Goleizovska horeogrāfija, Regīnas Kaupužas iestudējums) abu dejotāju sniegums pārliecināja gan emocionālajā, gan tehniskajā ziņā. Dzīvespriecīgs, viegls un tehniski stabils bija izlaiduma klases audzēknes Marijas Kostičevas un LNOB mākslinieka Germana Ševčenko dejojums pas de deux no Ivana Armsgeimera baleta „Kavalērija atpūtā”( Mariusa Petipā horeogrāfija, Regīnas Kaupužas iestudējums).
Jāatzīmē arī RHV pedagogu veidotās horeogrāfijas savu klašu audzēknēm: Zanes Lieldidžas-Kolbinas „Tiksimies dejā” (Džoakīno Rosīni mūzika) 4. klases audzēkņu un 3. klases audzēkņa Marata Sultanova sniegumā, kā arī Indras Lapšinas „Parīzes polka” (Emīla Valdteifela mūzika) trešās un ceturtās klases audzēknēm.
Jāteic, ka netrūka nejaušu, mazāku vai lielāku kļūmju vidējo un vecāko klašu audzēkņu variāciju sniegumā, tomēr jāatzīmē jauno izpildītāju drosme, kas liecināja par iespēju izstrādāt precīzāku, tīrāku un profesionālāku sniegumu nākotnē. Jauno izpildītāju vidū ir atšķirīgas un spilgtas individualitātes, kas ļauj cerēt, ka nākotnē LNOB trupu varētu papildināt profesionālas un spilgtas personības.
Klasiska – tā ir ābeces patiesība, ka jebkuram absolventam, šādu akadēmiskās ievirzes skolu beidzot (un starp citu, arī jebkuram baletskolas vecāko klašu audzēknim), jāparāda prasme nevainojami pārvaldīt to klasiskās dejas minimumu, kas smalki aprakstīts skolas programmās. Augstāk un spožāk palekties ieteicams tikai tam, kas to patiesi spēj. /Eriks Tivums/