Sarma Rozenberga
16. martā 85 gadu jubileju svinēja beletdejotāja, leģendārā klasiskās un vēsturiskās dejas pedagoģe un skatuves prakses vadītāja Palmīra Dzērve-Ziediņa. 30. martā viņa saņems Latvijas Teātra darbinieku savienības piešķirto Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu.
Ēriks Tivums 2001. gada 8. martā laikrakstā ”Literatūra un Māksla” rakstīja: „Sergeja Prokofjeva Pelnrušķītes kinoversija saucas “Kristāla kurpīte”, un tas ir zīmīgi. Balerīnas vislabāk zina, cik ass un mokošs var būt apavs, kas skatītājos rada dejas gaisīguma un bezmiesiskuma ilūziju. Ar rožainu audumu pārvilktās dejas kurpītes nonēsājās vienas izrādes laikā (primabalerīna līdz caurumiem paspēj nodejot pat trīs četrus pārus). Kristāla kurpīte tad nu arī top par ilgas dejošanas un ilgas uzticības simbolu.
Palmīrai Ziediņai 16. martā aprit 70. Piecdesmit divi gadi pavadīti Nacionālajā Operā – pirmie 26 kā dejotājai, nākamie – kā baleta trupas pedagoģei, repetitorei un baletskolas prakses vadītājai. Un apaļus 50 paņēmusi pati baletskola, kur mācītas gan klasiskās, gan vēsturiskās dejas. Tādi tie cipari.”
Ir 2016. gada 16. marts. Palmīrai Dzērvei – 85! Viss mūžs veltīts mūzikai un dejai, lai no Latvijas māla vai Grieķijas marmora Latvijas valstij veidotu lielus mākslas darbus ar pievienotās vērtības nodokli – cilvēkus, kuriem dzīves sapnis ir balets. Ballare – dejot! 24 stundas x 85 gadi = dejots 745,124 h. 60 gados Rīgā, esam „radīti” mēs – daudz labas raudzes dejotāju. Sadarbībā ar visu laiku labākajiem baleta skolas pasniedzējiem no Pēterburgas un Maskavas, Berlīnes, Amsterdamas, Ņujorkas, Kopenhāgenas…
1947. gadā mājas Latvijā atrod trīs Maskavas Lielā teātra horeogrāfijas skolas absolventi: Valentīns Bļinovs, Vladimirs Cukānovs un Palmīra Dzērve. Palmīras Dzērves māte, dzimusi Sēlijā, un viņas vārds ir Eda Matilde Zieda. Tāpēc arī radies skatuves vārds – Ziediņa. Lielās cerības, ka Latvija būs viņu īstās mājas, piepildās. Jaunie baleta mākslinieki ciena un mīl šo zemi. Dejo, dzied, runā latviešu valodā. Ir mūsu Latvijas labākie skolotāji. Opera, balets, baletskola ir šo meistaru dzīves piepildījums, gluži kā Žila Verna ceļojums apkārt Zemeslodei. Ceļotprieks un dejotprieks, šķiet vienāds. Bukarestē 2. Vispasaules Jaunatnes festivalā un „Miera braucienā” Somijā kopā ar baleta māksliniekiem Ināru Ginteri, Haraldu Ritenbergu, Uldi Žagatu dejotas mūsu zelta dejas – “Diždancis” un “Rucavietis”. Vēl arvien Latvijas baleta vēsture glabā stāstus par lieliem un maziem darbiem un nedarbiem.
Palmīra Dzērve strādājusi par klasiskās dejas pedagoģi Vācijā (Palucca Hochschule für Tanz Dresden), vadījusi meistarklases Meksikā un Somijā. Darba apjoms mūža garumā ir liels. Kā lai nosauc vienu un nepiemin citu? Gan baleta iestudējumi, gan lomas, gan audzēkņi… tā visa ir tik daudz. Palmīras Dzērves Ziediņas skolotāja ir Marija Kožuhova, Helēna Tangijeva-Birzniece – laikabiedre visplašākajā šī vārda nozīmē. Kinokadros iemūžināta unikālā Jāzepa Vītola baleta svīta „Dārgakmeņi” Helēnas Tangijevas-Birznieces horeogrāfijā, kas tapusi sadarbībā ar Palmīru Dzērvi. Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs, Žizele Kalasa (Meksika), Katrīna Koniga (Vācija), Sarmīte Jakse, Ilze Lazdiņa, Tatjana Kožuhova, Marga Sveile, Zane Teikmane un daudz, daudz citu dejotāju ir savas skolotājas „bērni”, kolēģi un domu biedri klasiskās dejas – baleta skolas mūžīgajā skaistumā. Per aspera ad astra!
Darbs katru dienu baleta zālē nav no vieglajiem. Ir jābūt stipram izdzīvot un piedot. Un pāri visam – mīlēt savu darbu kā savu tuvāko draugu. Kā jau teicu: „ Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.
Novēlu vēl dejot “Gatves deju”, kuru mums, visiem Latvijas dejotājiem, veidojusi Helēna Tangijeva-Birzniece! Paldies Palmīrai Dzērvei-Ziediņai par dejas raksta lidojumu arabesku zīmējumā!
“..saglabāt gribas vidi, kurai ir atmirdzums…,” tā teicis Imants Ziedonis.